Lielajā pēcpadomju laika koka celtnē viņi bija pieķēruši vairākus ikdienā nesavienojamus pārīšus. Pastniece ar vietējo elektriķi, čigāns un kāda Jura kaimiņiene, vienreiz pat lielais čalis no miesta uz savu moča ar svešu meiteni. Koļa zināja stāstīt, ka tajā bijušajā siena šķūnī drāzušies esot jau Staļina laikos. Pēc lielākām kolhoza talkām sekojošajām ballēm, tur esot sataisīta vismaz puse no rajonā dzīvojošajiem bērniem.
Lai gan redzēt varēja maz ko, tik cik starp dēļu spraugām vai no koka izkrituša zara caurumā, piedzīvojumu sajūta un apziņa, ka redz kaut ko, ko nedrīkst bija visai ievērojams piedzīvojums. Zīmīgi, ka par to Juris un Andris nevienam nestāstīja, spiegošana un līšana palūrēt bija viņu noslēpums
Mājiņai kā kreveles no pušuma, lobījās gaiši brūnas krāsas strēles. Logi bija aizvērti ar slēģiem, šindeļu jumts, nokvēpis skurstenis, apkārt tikai un vienīgi mežs. Aija pārtrauca viņa sapni:
– Tur kādreiz bija melnā pirts, bet vienā reizē tā aizdegās, un tad palikuši tikai pamati. Tur, cauri mežam, bija biešu lauks, kur tika audzētas bietes, ko barot meža zvēriem. Tur, pie šķūņa, bija āra tualete.
– Sirsniņmāja.
– Jā, uz kuru pa nakti bija bail doties, tāpēc parasti pačurājām turpat pie mājas zem logiem, lai tik nebūtu tumsā pāri sētai jāiet.
– Varu iedomāties, cik šeit kādreiz bija skaisti.
– Šajā vietā ir manas bērnības siltākās atmiņas. Tur, pie mājas, ir saldais ķirsis, tagad tas liekas tik liels. Tur mums ar māsīcu bija iekārtas šūpoles, zem tā kādreiz gulējām teltī.
Andra vērošanu iztraucēja kāds acu skatiena līmenī parādījies dekoltē, ko viņš pamanīja pirmo, wow, kas par krūtīm, viņš paceļ acis. Wow, kas par dāmu, nu tāda uz četrdesmit, samtam līdzīgā, mīksta auduma kleitā, kas izceļ ne tikai viņas dekoltē līniju, bet visu augumu. Lai arī vecumu vaicāt nav smalkais stils, bet šim jautājumam izskanot izrādās, ka viņai ir trīsdesmit deviņi, bet nu tāda iekārojama Afrodīte stāv viņam pretī.
Mazliet samulsis Andris piecēlās un iekāpa atpakaļ automašīnā. Tagad viņš redzēja blakus sēdētāja spogulī, ka Aija jau piecēlusies un uzvilkusi biksītes, kārto kleitu un, izvairoties no peļķes, atver automašīnas durvis un atgriežas blakussēdētājā krēslā.
– Andri, ko tu tur darīji?
– Paskatījos, vai nav caura aizmugurējā riepa.
– Mašīnai ir caura riepa?
– Nav, viss ir kārtībā, varam droši turpināt ceļu. Protams neatzinās, ka redzēja pavisam ko citu, un viņa arī neko nebija pamanījusi. Atgriežoties uz galvenā ceļa, viņi turpināja braukt un pārslēgt dziesmas vienu pēc otras.