Protams, draudzība starp vīrieti un sievieti ir tāda nesaprotama matērija – kaut vai tikai tāpēc, ka ne visi to redz un saprot vienādi. Starp Lauru un Agri tāda pavisam noteikti bija – bet ne tādēļ, ka viņi būtu kāda sakrāla noslēpuma glabātāji vai platoniski vai ezotēriski vienas dvēseles dalītāji – nebūt nē. Jau agrā jaunībā, Bernātu pludmalē, viņi viens otru bija gan sabučojuši, gan padziļināti izpētījuši. Laurai Agris vairāk asociējās ar brāli. Arī Agrim, neskaitot savu stāvošo locekli, Lauru kailu ieraugot, sieviete neasociējās ar partneri. Tā tas arī palika joks, ko atcerēties pie ikmēneša kapučīno baudīšanas, kas bija abu tradīcija jau vismaz desmit gadus. Tā bija kā atklāsmju stunda, viedokļu sparings, kas varēja izvērsties sirds izkratīšanā vai vienkāršā papļāpāšanā. Protams, ik pa laikam, kāds sentiments sarunās tomēr uzjundīja jautājumu, vai nevajadzētu abiem mēģināt vēlreiz, tomēr abi saprata, ka tas nepaliktu bez sekām. Sekss var mainīt esošo, lai arī neskaidro attiecību modeli uz kādu no izplatītajiem – sekss bez saistībām vai draugi ar benefitiem. Un ne jau nu sekss viņiem abiem trūka…Tas, ko abi viens otrā bija atraduši, bija spēja runāt par visu un dalīties visdziļākajos pārdzīvojumos un dullākajos piedzīvojumos. Parasti gan (kas nav nekāds pārsteigums), tieši Laura, visbiežāk iekūlās jaunos un jaunos piedzīvojumos, tāpat kā šajā piedzīvojumā, kurš abu kopējā leksikā pievienoja jaunu vārdu – “Reņģelis”. Tā varētu apzīmēt kādu kautrīgu vīrieti, kas dzīvo Rīgas jūras līča piekrastē. Lai gan tik daudz tiek runāts par riskiem, iepazīstoties internetā un dodoties vienatnē uz nepazīstamām vietām, tomēr kādreiz izrādījās, ka pat fotogrāfs var veikt ginekoloģisko apskati. Lauras piedzīvojums veda līdzīgā virzienā.

Iepazīšanās aplikācija Tinder, kā uzticams savedējs, Lauru bija savedis kopā ar kādu vīrieti no Ventspils. Pēc īsas sarakstes, interneta sarunas biedra apraksts, principā, bija skaidrs. Vīrieti sauc Kaspars. Viņam ir trīsdesmit pieci gadi. Daudz lieto komplimentus un deminutīvus. Laura, savā prātā, šķietami, bija jau uzbūrusi tikai divus scenārijus – profesionāls babņiks vai kaunīgs, mātes apbižots puišelis, kas vēlas pierādīt, ka tomēr ir pieaudzis. Patīkamākais sarakstē bija tas, ka izlēmība vīrietim netrūka. Burtiski, tikai pēc pusstundas sarakstes, viņš solījās no Ventspils atbraukt uz Rīgu, lai varētu pavadīt Lauru uz mājām no darba un pārsteigt ar ziediem. Patīkami bija tas, komplimenti tiešām ik pa laikam bija tik trāpīgi, ka lika šo saraksti turpināt, lai gan ir bijuši arī gadījumi, ka patīkamās sarakstes beigās, apmainoties tālruņa numuriem, kā trekns punkts komunikācijai, ir vīrieša atsūtītais foto WhatsApp aplikācijā. Trīs tādi gadījumi jau ir bijuši, tāpēc, lai nepapildinātu savu kolekciju, Laura vēlējās pēc iespējas ilgāk visu izdibināt tieši Tinderī, kur no tādiem – ne vienmēr patīkamiem pārsteigumiem, varēja izvairīties.

            Kaspars bija pat ļoti tiešs. Tieši tik uzstājīgs un mērķtiecīgs, lai pielauztu Lauru, ka aizvedīs viņai ziedus, neko par to pretī nevēloties. Bija noruna – ja viņš būs melojis par savu izskatu vai ja sievietei kas nepatiks, viņš atstās ziedus un brauks prom. Saruna pat nav obligāta. Protams, sieviete klusībā domāja:

 – Ja nu viņš tiešām man patīk? Ja nu noticu un ļaujos viņa šarmam? Tik un tā palikšu ar ziediem, pat bez dežūrbučas…

            Darba dienai tuvojoties beigām, sieviete, mazliet samelojot, cikos dosies mājās, piekrīt, ka Kaspars viņai atvedīs ziedus. Nebūs taču tik liela muļķe un nelaidīs izdevību garām.. paturot prātā, ka varbūt tā tikai ir tukša lielība un vārdi bez sekojošas darbības. Tikšanās tiek sarunāta pulksten deviņpadsmitos Jaunajā Teikā, pie pērtiķa Sema. Vīrietis viņu tur gaidīšot ar ziediem. Pazīt būšot viegli, jo kurš gan cits tur stāvētu otrdienā un tādā laikā? Kaspars, pieliekot smaidiņu ziņas galā, vēl norāda, ka, ja nu tur stāvēšot vairāki vīrieši, lai izvēloties, kurš viņai patīkot labāk. Arī par to viņš neapvainošoties. Līdz pulksten pieciem laiks lidoja vēja spārniem, jo Laura par tikšanos īpaši nepiedomāja. Savukārt, kad Lauras prāts sāka uzburt ainas, kas un kā notiks – laiks sāka vilkties. Lai gan iepriekš viņa domāja, ka neko nav solījusi un ka var uz tikšanos arī neaiziet, un katrs viņas arguments būtu gana labs, lai atteiktu svešiniekam, tomēr pašai iekšā valdīja mazs satraukums. Viņa bija paspējusi parakāties internetā par iespējamajiem sarkanajiem karogiem, pat ierakstījusi Google meklētājā “Kaspars Ventspils”, bet neko vairāk par pavisam cita izskata Kaspariem atrast nespēja. Lai pašai būtu drošāk, viņa uzlika telefonā modinātāja signālu, lai tas zvanītu deviņpadsmitos un trīsdesmit minūtēs. To varēs izmantot par it kā ienākošo zvanu, lai, ja tas būs nepieciešams, viņa varētu aiztīties. Kad galvā jau bija uzburtas ainas – sākot no sērijveida slepkavas līdz pat slimīgam izsekotājam, viņa pati par sevi sāka smieties. Radās vēlme sevi sapurināt – Laura! Ja negribi – neej… Tu taču viņam neesi ne sieva, ne arī ko parādā!

            Visdrošāk likās svešinieku sagaidīt, sēžot savā auto, tāpēc mašīnu Laura novietoja ar skatu uz lielo mākslas darbu – pērtiķi Semu. Sēžot mašīnā, viņa tomēr nolēma uzkrāsot lūpas un novērtēt savu apģērbu. Violetā blūze, melnie svārki, kas beidzās tieši vienu centimetru virs ceļa, un ērtās laiviņu tipa kurpes. Zeķbikses Laurai nekad nav bijis iecienīts apģērba gabals, tāpēc izvēlētas bija garās zeķes un tumši zila apakšveļa. Stop! Sieviete sev klusībā uzdeva jautājumu: – Kāpēc tu vispār domā par to, kādā krāsā ir tava apakšveļa? Ne jau šim slepkavniekam no Ventspils tagad spīd kaut kas vairāk par ziedu nodošanu! Un vispār – tādas sievietes kā viņa, parasti pamana mazāk. Varbūt viņas tēls tomēr atgrūdīs kurzemnieku?

Laura bija tāda, ko droši var dēvēt par mazliet Plus size* vai chubby**, un no trijām Tinderī ievietotajām bildēm to varēja saprast pietiekoši labi. Un tad atkal –  balss galvā liek viņai pārstāt domāt un ļauties mirklim. Tā saka:

 – Laura! Vienalga, kurš brauc, ko tev dos vai teiks! Tu esi forša! Es tevi no rīta redzēju spogulī. Tu esi kolosāla, un nekāds pāķis no Ventspils to nesabojās!

            Līdz šai stāsta vietai, Agrim bija pavisam neinteresanti, bet, jo tuvāk Laura tika notikumu izklāstam par pašu tikšanos, jo viņš savai draudzenei pieliecās aizvien tuvāk un ieklausījās vairāk. Stāsta turpinājumā tika aprakstīts diezgan īsa auguma vīrietis ar milzīgu rožu pušķi, gaumīgi ģērbies, bet izmisīgi spaidot rokās telefonu. Bija nepieciešams kāds brīdis, kamēr sieviete iedomājās ieskatīties Tinderī, kur, izrādās, viņš sūta ziņas Tā arī izrādījās. “Sveika! Vai es nokavēju? Pulkstenis tagad rāda deviņpadsmit un piecas minūtes. Šeit ir divi mērkaķi – viens liels un otrs – mazs ar ziediem, pie tam, nokavējis.”

Ziņa radīja smaidu. Laura bija atmetusi visas šaubas. Ventspilnieks tomēr bija pelnījis viņu satikt.

 – Nu, vari izlaist nesvarīgo, braucāt tālāk pie tevis? – notikumus steidzināja Agris.

 – Nu nē! Viņš man pasniedza ziedus. Teica, ka esmu tieši tik skaista, cik bildēs, un novēlēja veiksmīgu vakaru.

 – Kā? Un vairs nekā nebija?

 – Viņš teica, ka nākamreiz brauks, lai ar mani kopā iedzertu kafiju. Lūdza manu telefona numuru un solījās rakstīt, un iepriecināt.

 – Tāds slimiņš mazliet?

 – Nu nē! Jauks! Iedeva man buču uz vaiga. Teica, ka gaidīšot nākamo reizi, kad man būs laiks viņam veltīt pāris minūtes!

 – Un kur tad tev bija jāiet? Vai tad tev vakarā bija kādi plāni?

 – Nu nē – nebija. Bet, iedomājies – viņš man ziedus atveda no Ventspils!

 – Kā tu zini? Varbūt paņēma tevi uz pieredzi un tepat no Bolderājas atlaida!

 – Diez vai. Bija dzirdams akcents. Nelikās, ka varētu būt no Bolderājas!

 – Akcents, akcents! Ir tādi, kas visu mūžu nemaina akcentu. Labi. Tātad šis stāsts ir par ziediem, un tagad tava sievišķība peld kā marcipāns limonādes jūrā?

 – Ai, muļķis! Jā, protams, tas ir ļoti patīkami!

 – Redzi, esam taču runājuši, ka vīriešiem patīk dažādas sievietes. Vismaz tādā ziņā – tev labs pierādījums. Varbūt vēlreiz satiksieties – gūsi tam vēl kādu apliecinājumu!

 – Mēs jau vēl satikāmies, par to jau arī stāsts…

 – Kad?

 – Pēc nedēļas, Ventspilī.

 – Viņš tevi aizveda pie sevis?

 – Nē, es pati aizbraucu!

 – …jo?

 – Viņš apsolīja pastaigu, restorānu, neuzmākties un bija iegādājies man viesnīcā numuriņu – vienai, lai es nesabītos no viņa!

 – Pagaidi! Tu man esi zvanījusi cik reizes – lai es tevi pieskatu? Lai tēloju svešinieku, lai ēdu tajā pašā restorānā, lai sēžu parkā, lietū un pieskatu tevi! Tu baidies aiziet divdesmit metrus līdz pērtiķim pēc puķēm, bet tagad – tu brauc viena pati pie sveša vīrieša uz Ventspili? Aptrakusi!

 – Viņš likās uzticams.

 – Uzticams? Uzticams ir vīrieša dandālis, vīrietim esot skaidrā! Lomiks un āmurs ir uzticams! Svešs cilvēks svešā vietā nekļūst uzreiz uzticams, kaut vai apber tevi ar rožu klēpi…

 – Viņam ir skaista balss. Viņš tik skaisti runā… Man darbā katru dienu ir ziedi no viņa. Man katru rītu telefonā no viņa ir sms…

 – Cik ilgi tu viņu pazīsti? Tas tak ir dulli!

 – Trīs nedēļas.

 – Un kad tu biji Ventspilī?

 – Aizvakar!

 – Labi, ka esi dzīva. Tu mani pārsteidz!

 – Kaspars tiešām ir jauks. Viņš reizēm izdara tādas mazas lietas… Liekas, ka lasa manas domas. Es no viņa saņemu patīkamus uzmanības apliecinājumus. Man ir sajūta, ka viņš ir klātesošs…

 – Jā, riktīgs Reņģelis.

 – Kāpēc Reņģelis?

 – Maziņš, svēts un dzīvo pie jūras. Patīk Laurai, piemīt supervaroņa spējas un dāvā ziedus. Jūras eņģelis – Reņģelis!

 – Beidz!

 – Nu labi – tātad jums tur kaut kas veidojas, vai pareizi?

 – Iespējams!

 – Iespējams, kāpēc es nevaru beigt sarunu – jo par manām dāmām tu gribi zināt visu sīkumos – pat bekona šķēļu skaitu brokastīs, cik un kurš apēda.

 – Es ar Kasparu kopā pavadīju nakti!

 – Nu skaidrs! Puķes un uzmanības apliecinājumi bija jāatstrādā!

 – Mums nebija sekss klasiskā izpratnē!

 – Kā? Jūs tur izdomājāt volejbolu spēlēt? Viesnīcas numuriņā blakus Bībelei bija šaha galdiņš?

 – Agri! Visi vīrieši nav tik tieši kā tu! Ir arī romantiski vīrieši…Mums bija kolosāla nakts!

 – Kā var vīrietim būt kolosāla nakts, ja jums nebija seksa? Kas tur bija kolosāls? Vai viņš visās spēlēs uzvarēja?

 – Viņš mani skūpstīja stundām ilgi. Viņš mani glāstīja no kāju pirkstiem līdz pat matu galiņiem. Viņš mani skenēja ar saviem pirkstu galiem… Viņa siltā elpa plūda pār visu manu ķermeni – atkal un atkal… Es tirpu no orgasma vairākas stundas, un Kaspars nevienā brīdī no manis neko neprasīja!

 – Pagaidi! Tas viss ir labi! Viņš ir malacis, bet… kontakta nebija?

 – Viņš mani vairākkārt orāli apmierināja… likās, ka viņš sajūt, kur un kā man patīk. Viņa mēle… mmm… pat tagad skudriņas skrien pa visu ķermeni, atceroties… Foršs viņš ir!

 – Un rīt? Kur tiksieties nākamreiz – vai pēc svečturiem uz Liepāju vai Daugavpili brauksiet?

 – Rītdien mēs ejam uz kino. Es viņu uzaicināju!

 – Tad jau viss pamazām sakārtojas. Vismaz par to man ir prieks! Vai nevarēji uzreiz pie sevis aicināt un mājās kopā ko noskatīties? Tik un tā scenārijs tāds pats!

 – Es vēlos viņu pārsteigt ar minetu.

 – Ķinītī? Vai tiešām?

 – Tikai nesaki, ka tas tev tur nav bijis!

 – Nē – nu, protams, kaut kad senāk…

 – Kāpēc tad es nevaru? – Laura sadusmojās.

 – Nu labi, labi! Ir mazliet smieklīgi!

 – Kas?

 – Reņģelim būs minets kinoteātrī!

 – Ej galīgi!

Tālāk saruna risinājās par Agra piedzīvojumiem ar kurjera piegādēm un jauno kaimiņieni, kas ir viņa jaunākais interešu objekts. Kas attiecas uz Lauru – cik zināms, Kaspars ar Lauru joprojām izdomā ļoti oriģinālus randiņus, un to neiztrūkstoša sastāvdaļa ir romantika.

Tulk. no angļu val.:

• *Liela izmēra;
• **Apaļa, tukla.